Uzturs

 

”Mēs esam tas,  ko mēs ēdam”

Izlasījusi grāmatu – pH brīnums, ko ir sarakstījis mikrobioloģijas un uztura pētnieks Roberts O. Jangs un Šellija Janga, es sāku izvērtēt mūsdienu cilvēka ēdienkarti.  

Izrādās, ka mēs esam pārāk skābi.

Viena no mūsu gadsimta cilvēku slimību iemesliem ir skābju un sārmu attiecību līdzsvara izmaiņas organismā.  Stress un un daudzi pārtikā lietotie produkti veicina skāba pH līmeņa veidošanos organismā. Diemžēl, tie produkti parasti  sastāda 8O% no mūsu uztura.

Sārmainas vides uzturēšana ir organisma svarīgākā bioloģiskā funkcija.

Nevaram justies labi, ja ir problēmas zarnu traktā.  Zarnās rodas šūnas, kas spēj radīt imunoloģiski aktīvas vielas,  kas iznīcina vīrusus un baktērijas. Viss, kas notiek zarnu traktā, skar imunitāti. Lietojot uzturu, kurā nav organismam labvēlīgo baktēriju, bet ir tam kaitīgas vielas, šis process tiek traucēts, un imūnsistēmai rodas papildu darbs. Pārslodzi mūsu aizsargsistēmai izraisa arī uzturs, ja tiek pārsvarā lietoti produkti, kas izmaina  iekšējās vides pH, kas savukārt ietekmē visus bioķīmiskos un enerģētiskos procesus.  Liela  enerģijas  daļa tiek tērēta liekā skābuma neitralizēšanai. Organisma šķidrumi – asinis, limfa, starpšūnu šķidrums – kļūst skābi, tiek traucēta vielmaiņa un tad attīstās dažādas slimības. Zarnu traktā aktivizējas patoloģiskā flora, attīstās un progresē disbakterioze, uzņemtās barības vielas uzsūcas nepilnīgi, neveidojas vitamīni, asinīs samazinās skābekļa daudzums, ar to izskaidrojams hroniska noguruma sindroms gados jauniem cilvēkiem. It kā bez iemesla, vieglāk ķeras visādas kaites.
Skāba vide organismā veicina arī parazītu, vīrusu un nelabvēlīgo baktēriju vairošanos. Kad organismā atjaunojas normāls skābju-sārmju līdzsvars, cilvēks sāk atveseļoties. Jūsu organisma veselās šūnas lieliski jutīsies sārmainā vidē tādēļ, ka sārmainā vidē ir skābeklis. Ja jums ir skāba vide organismā, tad jūsu organisms asimilē ļoti maz skābekļa, bet – ja jums būs sārmaināka vide, asimilēsiet 10-20 reižu vairāk. Ja organismam ir jāstrādā, lai skābi neitralizētu, tas tiek darīts paņemot kalciju no kauliem un  izmantojot organisma minerālvielu rezerves. Šī papildu slodze un minerālvielu trūkums var izraisīt dažādas veselības problēmas.

Ja cilvēks ir vesels un viņam nav nekādu sūdzību, tad 50 procentus ēdienkartes var droši veidot skābie produkti (pH – zemāks par septiņi) un otrus 50 procentus – sārmainie (pH – augstāks par 7,1), tādējādi pH līmenis būs līdzsvarā. Ja ir kāda slimība vai parādās kāds no iepriekš minētajiem simptomiem, tad 80 procenti uztura būtu jāveido no sārmainajiem produktiem un tikai 20 procenti – no skābajiem. Pārdozēt sārmainos produktus nav iespējams, jo arī dzīvesveids, kādā dienas vada tik daudzi no mums – piedzīvojot stresu, maz kustoties, pietiekami daudz neuzturoties laukā, ēdot, kad pagadās – samazina organismā pH līmeni. Ēdot sārmainus produktus, var noturēt pH līdzsvarā, trakāk ir tad, ja neveselīgam dzīvesveidam pievienojas ēdiens, kas organismu skābina. 

Kādi produkti organismā rada sārmainu un kādi skābu vidi?

 Šādu striktu sagrupējumu izveidot nav nemaz tik vienkārši, jo izrādās vieni un tie paši produkti var būt gan sārmaini, gan skābi. Piemēram, piena produkti, kamēr tie ir svaigi, veido sārmainu vidi, bet ilgāk uzglabājot – skābu vidi. Graudi un no tiem pagatavotie produkti rada skābu vidi, bet diedzētie graudi ļoti sārmainu vidi. Svaigi spiesta citrona sula – sārmainu vidi, bet tiklīdz tai pievieno cukuru notiek pretējais process. Olas dzeltenums – ir sārmains, bet baltums ir skābs. Āboli – saldās šķirnes samainu, skābās – skābu. Augļus un dārzeņus termiski apstrādājot – tie kļūst skābu vidi veidojoši produkti. Visi rieksti ir skābi veidojoši, izņēmums ir mandeles.

Produkti, kas organismā rada skābu vidi:

•    DĀRZEŅI – termiski apstrādāti dārzeņi, konservēti, marinēti, skābēti dārzeņi, sēnes. 
•    AUGĻI – granātābols, mežrozītes, dzērvenes, saldinātas sulas, greipfrūts, zemenes, brūklenes, mellenes, aprikozes, plūmes, upenes, jāņogas, mango, mandarīni, apelsīni, persiki, saldie ķirši, augļu ievārījums. 
•    LABĪBAS PRODUKTI – kviešu milti, makaroni, manna, baltmaize, saldskābā maize, brūnie rīsi, auzu pārslas, miežu putraimi, brokastu pārslas. 
•    OLBALTUMVIELU PRODUKTI – cūkgaļa, liellopa gaļa, teļa gaļa, gaļas izstrādājumi, jūras veltes, siera izstrādājumi, piena izstrādājumi, zivis, vistas gaļa, pīles gaļa, jēra gaļa, meža gaļa, olas, ikri, austeres, aknas, biezpiens. 
•    TAUKI UN RIEKSTI – majonēze, valrieksti, zemesrieksti, saulespuķu eļļa, kukurūzas eļļa, zivju eļļa, margarīns, Indijas rieksti, saulespuķu sēklas, ķirbju sēklas, pistācijas. 
•    NAŠĶI, DZĒRIENI UN PIEDEVAS – etiķis, stiprais alkohols, vīns, alus, gāzēti dzērieni, limonādes, kafija, kakao, melnā tēja, šokolāde, halva, sinepes, kečups, sāls, cukurs, konditorejas izstrādājumi, medus, kļavu sīrups, cigoriņu kafija, saldējums, sviests, krējums. 

 Produkti, kas rada sārmainu vidi:

1) Augu eļļas (auksti spiestas).

2) Svaigi piena produkti: sviests, biezpiens, krējums un piens.

3) Dārzeņi (izņemot tomātus un baklažānus), ķiploki, sevišķi melnie rutki, gurķi, redīsi, sīpoli, burkāni, bietes, ķirbji.

4) Zaļie lapu salāti, selerijas, spināti, pētersīļi, dilles.

5) Mārrutki, sinepes.

6) Diedzēti graudi un sēklas.

7) Olas dzeltenums.

8) Rīsi.

9) Bišu maize.

10) Zaļumi un žāvēti augļi (āboli, rozīnes, mandeles, vīges).

11) Olīvas, avokado, banāni, bumbieri, mango, melones, tumšās vīnogas un arbūzi. No riekstiem tikai mandeles.

12) Zāļu tējas (bez cukura).

Gandrīz visi svaigie dārzeņi veido sārmainu vidi, vienīgi atšķiras sārmainības pakāpe. Izteikti sarmaini (ar 8,0 augstu pH) ir gurķi, pētersīļi, seleriju sakne, brokoļi, skābenes, spināti, ķiploki, kreses un diedzēti graudi. Taču, tiklīdz dārzeņi tiek termiski apstrādāti, tie kļūst neitrāli vai pat vāji skābi (pH 6,8–7), bet konservēti, skābēti vai marinēti, vai mikroviļņu krāsnī uzsildīti dārzeņi jau ir izteikti skābi (pH 6). 
Arī vitamīnu daudzums dārzenī vai auglī nenosaka, vai tas veido skābu vai sārmainu vidi. Ar C vitamīnu bagātās dzērvenes, mežrozītes, granātābols, izrādās, skābina organismu (pH 6,4), taču ar C vitamīnu bagātais citrons un laims ir izteikti sārmains. Uztura speciālisti gan neiesaka atteikties no šiem organisma skābinātājiem, kuros ir daudz vitamīnu, bet gan kontrolēt to daudzumu. Turklāt, ja apēd granātābolu (pH 6,8), kam uzspiesta svaiga citrona sula (pH 8,0), abi kopā tie veido neitrālu vidi, un organisms pieskābināts netiek. Pareizas ēdiena kombinācijas ir veids, kā neitralizēt skābos, bet uzturam nepieciešamos produktus. Piemēram, ja ļoti garšo kafija (pH 6,4) tās skābumu var neitralizēt, dzerot to ar pienu vai kanēli. Arī gaļa, ēdot to kopā ar dārzeņiem, ir pareiza produktu kombinācija. 

Uztura speciālisti iesaka skābos produktus ēst vairāk dienas pirmajā pusē, jo organisms rīta pusē ir vairāk skābs nekā sārmains. Tad arī saule spīd intensīvāk, cilvēks ir enerģiskāks, līdz ar to gremošanas orgāniem vieglāk smago ēdienu sagremot. Pēc pulksten trijiem, kad samazinās saules jonizētais starojums, cilvēks jūtas miegaināks, pazeminās ķermeņa temperatūra un asinīs krītas cukura līmenis, ēst skābos produktus ir īpaši nevēlami – tie ļoti lēni sagremojas, savā veidā iestrēgst kuņģī, radot sliktu miegu un grūtības pamosties.

Ievērojot ēdienu secību, jāņem vērā arī tas, cik ilgu laiku ēdiena sagremošana prasa. To, kas tiek sagremots ātrāk, vajadzētu ēst pirmo. Tāpēc augļi nav laba izvēla saldajam ēdienam, savukārt kā starteris 30 minūtes pirms maltītes pat ieteicams, jo tie pirmām kārtām iedarbina gremošanas trakta darbību un tiek sagremoti jau pēc stundas. Ja tos ēd desertā, piemēram, pēc tam, kad ēstas zivis, gaļa, siers vai graudaugi, kuru sagremošana prasa līdz trijām stundām, tad auglis netiek tālāk par kuņģi, un cukuri, ko tas satur, sāk rūgt.